Līdzsvarotā stratēģija sociālajā uzņēmumā (izglītības iestādē)

Izstrādāts ERASMUS+ projekta "The European Dimension in Non-Governmental Organizations Education: Strategies and Tactics" (Project Reference: 2021-1-LV01-KA122-ADU-000019111) ietvaros.

Papildus informācija

Lūgums nejaukt "Līdzsvaroto stratēģiju" ar t.s. "Līdzsvarotās vadības karti". 

Līdzsvarotā vadības karte (LVK)

Līdzsvarotā vadības karte jeb LVK (angļu: balanced scorecard, BSC), ir viens no instrumentiem ar kuru palīdzību var konkretizēt priekšstatu par uzņēmuma realizētām stratēģijām. To izstrādāja Roberts S. Kaplāns (Robert S. Kaplan) un Deivids P. Nortons (David P. Norton) pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, izdodot 1996.gadā grāmatu „The Balanced Scorecard: Turning Strategy into Action”. Nosaukums cēlies, akcentējot vārdus „līdzsvarotā sistēma”, kurai jābūt izmērāmai ar konkrētiem izmērāmiem sistēmas rādītājiem. Tomēr par šīs sistēmas sākumpunktu ir uzskatāms uzņēmuma darbības pamatojums, t.i., vīzija, misija, mērķi un stratēģija.

Līdz tam tradicionālā uzņēmumu darbības efektivitātes mērīšana koncentrējās galvenokārt uz uzņēmumu grāmatvedības un finanšu datiem un neapmierināja prasības, kādas tai tika izvirzītas, jo dati ātri novecoja un pastāvēja to vienpusīgs atspoguļojums. Tāpēc bez monetāra novērtējuma tika pievienoti nemonetāri novērtējumi- uzņēmuma rezultatīvie rādītāji jeb līdzsvarotās vadības kartes rādītāji.

Līdzsvarotās vadības karte (Balanced Scorecard – BSC) ir pārvaldības stratēģiskās plānošanas un vadības sistēma, kas tiek lietota lietota biznesa, valsts pārvaldes un nevalstiskajās organizācijās  ar mērķi saistīt konkrētas aktivitātes ar organizācijas vīziju un stratēģiju, uzlabot iekšējo un ārējo komunikāciju, uzraudzīt organizācijas darbību attiecībā pret stratēģiskajiem mērķiem. Ar tās palīdzību var saņemt atgriezenisko saiti gan par iekšējiem procesiem, gan par rezultātiem (outcomes), lai, analizējot rezultātus, varētu nepārtraukti uzlabot savu darbību. Šī metode paredz analizēt organizācijas darbību no četrām perspektīvām – klienti, finanses, procesi, inovācijas un mācīšanās. Izmantojot šo metodi, organizācija veido shēmu, kuras centrā ir stratēģija. Tai apkārt izkārtotas četras jomas – finanses, klienti, iekšējie procesi, mācīšanās un izaugsme. Katrā jomā tiek noteikti mērķi un uzdevumi, mērījumi un iniciatīvas.
Perspektīvas tiek analizētas, definējot četrus rādītājus – mērķi, mērķu sasniegšanas mērvienības, rezultātus un veicamās darbības. To savsartpējo saistību var aplūkot šeit.
Modeļa izstrādē būtiska ir tieši mērījumu un faktu apkopošana, jo tiek uzskatīts, ka, tikai analizējot mērījumus, var izvērtēt, kas organizācijai ir jāuzlabo.
Informācija un atbalsts
Papildinformāciju par šī modeļa saturu var iegūt Līdzsvarotās vadības kartes institūta mājas lapā (URL: https://balancedscorecard.org/), kur apkopota šāda informācija:
1.pamatelementu skaidrojums (par līdzsvarotās vadības karti, kā arī par darbības efektivitātes mērījumiem);
2.atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem;
3.informācija par institūta aktivitātēm (semināriem, izdotajiem materiāliem, konsultācijām u.c.).

LVK pamatprincipi

Lai varētu līdzsvarot un novērtēt uzņēmuma darbību, R.Kaplāns un D.Nortons ieviesa četras perspektīvas:

1. Perspektīva- Klienti ( Ko vēlas mūsu klienti?)
2. Perspektīva- Procesi (Kādos procesos ir jāpilnveidojas, lai gūtu panākumus?)
3. Perspektīva- Apmācība un attīstība (potenciāls) (Kādi mērķi mums ir jāsasniedz, lai atbilstu mūsdienu un nākotnes prasībām?)
4. Perspektīva- Finanses (Ko vēlas uzņēmuma īpašnieki?)

LVK Ieviešanas process

Lai ieviestu LVK, uzņēmumam nepieciešams veikt 7 soļus:

1. Vīzijas formulēšana.
2. Stratēģijas formulēšana.
3. Kritisko veiksmes faktoru noskaidrošana. (Kur katrā perspektīvā esam vissekmīgākie?)
4. Mērvienību noteikšana. ( Kas mums katrā perspektīvā ir jāmēra?)
5. Novērtēšana. ( Kā mēs novērtējam savus rezultātus?)
6. Darbības plānu izstrāde. (Kas mums ir jauns jādara, lai sasniegtu mērķus?)
7. Izpilde un vadība. (Kā mēs uzturam un atjaunojam LVK?)

Katrā no ieviešanas soļiem ir daudz un dažādas citas detalizētas darbības, kas ir jāizpilda, lai sekmīgi varētu ieviest LVK.

LVK Ieguvumi un zaudējumi

Galvenie ieguvumi, pielietojot līdzsvaroto vadības karti:

1. Nodrošina pārvaldību ar vispusīgu biznesa operāciju attēlojumu.
2. Nodrošina atgriezenisko saiti un izglītošanos.
3. Palīdz uzraudzīt galvenos darbības virzienus, salīdzinot ar uzņēmuma stratēģiju.
4. Palīdz uzlabot komunikāciju un izpratni par biznesa mērķiem visos uzņēmuma līmeņos.

Vēlāk, ieviešot šo sistēmu uzņēmumos, varēja konstatēt, ka tā spēj paveikt daudz vairāk, nekā sākotnēji bija iecerēts. Piemēram, to ieviešot, liels ieguldījums tika sasniegts uzlabojot darbinieku motivāciju, jo nosakot darbiniekiem mērķus, tiek ietekmēta to uzvedība. Darbinieki sāka saprast sava ieguldījuma devumu kopējo uzņēmuma mērķu sasniegšanā.

Tomēr neskatoties uz uzrādītajiem ieguvumiem ir viens negatīvs aspekts, kas ir jāņem vērā - lai gan šo sistēmu IT uzņēmumi pat piedāvā nopirkt LVK datorprogrammās, tomēr pats grūtākais ir izstrādāt kritērijus, rezultatīvos rādītājus utt., kas ir jādara pašam uzņēmumam. Tas ir sarežģīts un smags process, pie tam, tas ir nepārtraukti jāuzlabo. Pirms ieviešot LVK, uzņēmuma vadībai ar skaidru prātu ir jāizvērtē visi ieguvumi un zaudējumi.