Kapitāls un investīcijas

1.Kapitāls

Ekonomikā ir 3 ražošanas pamatfaktori (apstākļi):

zeme (plašā nozīmē ar to saprot arī dabīgos izrakteņus un citus dabas resursus);
darbs (darbaspēks);
kapitāls.

fiksētais kapitāls (fiksētie resursi) - ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai nepieciešamie resursi;
apgrozāmais kapitāls (apgrozāmie resursi) - apgrozāmie līdzekļi.

Kapitāla avots ir investīcijas.
Uzņēmuma (uzņēmējdarbības) uzsākšanai ir nepieciešams sākuma (starta) kapitāls, ko var izveidot uzņēmuma dibinātājiem ieguldot uzņēmumā (investējot) zināmu naudas summu vai pamatlīdzekļus.
Tālākai uzņēmējdarbības paplašināšanai ir nepieciešams papildu kapitāls, ko var iegūt ar uzņēmuma akcionāru papildu investīcijām, vai arī ieguldot uzņēmuma peļņu (peļņas kapitalizācija).
Daudzās valstīs, arī Latvijā, valdības atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību, piemēram, piešķirot tiem riska kapitālu.

Investīcija jeb investēšana ir naudas vai citu aktīvu ieguldīšana komerciālā pasākumā ar mērķi gūt pievienoto vērtību (peļņu vai kādu citu labumu).

Investīcija ekonomiskā izpratnē ir saistīta ar kapitālpreču (uzņēmumu, ražošanas iekārtu, infrastruktūras elementu utt.) radīšanu. Citiem vārdiem, tās ir investīcijas uzņēmuma kapitālā.
Valsts vai pašvaldības līmenī investīcijas ir ieguldījumi fiziskajā (ceļi, dzelzceļi, ūdens saimniecība utt.) vai sociālajā (veselība, izglītība utt.) infrastruktūrā. Šādā veida investīcijas ne vienmēr ir saistītas ar tūlītējas peļņas gūšanu.
Pieredze rāda, ka sākumā jāinvestē sociālajā infrastruktūrā. Piemēram, investējot cilvēku veselībā, ilgtermiņā daudz straujāk attīstās ekonomika. VIDEO (Skaidrojums par to, ka sākumā jākļūst veselīgām valstītm ir sākot no 12:50 minūtes.)
Valsts līmenī investīcijas saista arī ar nacionālā ienākuma vai iekšzemes kopprodukta apjoma palielināšanu. Šajā gadījumā tiek apkopotas kā publiskā, tā arī privātā sektora investīcijas.

Ar finanšu investīcijām parasti saprot ieguldījumus finanšu vai kapitāla tirgū, pērkot fiksētā vai mainīgā ienākuma vērtspapīrus, parādzīmes, depozītu apliecības, zeltu vai cita veida likvīdus aktīvus.

Liela daļa starptautisko uzņēmumu savas operācijas veic ar ĀTI palīdzību.
Jebkuras valsts valdība pielieto dažādus ĀTI regulēšanas instrumentus.
Tie var veicināt, var arī ierobežot ĀTI.
Visbiežāk valdības ir nobažījušās, ka starptautisko uzņēmumu globālais raksturs neļaus tām pietiekamā mērā ņemt vērā konkrētās valsts nacionālās intereses.
Turklāt daudzu starptautisko uzņēmumu apgrozījums vai peļņa pārsniedz pat samērā lielu valstu iekšzemes kopprodukta apjomu.
Līdz ar lielo šādu uzņēmumu ekonomisko potenciālu, tiem ir arī atbilstoša politiskā ietekme.

ĀTI priekšrocības

ĀTI ir viens no galvenajiem valstu ekonomiskās un sociālās attīstības veicinošiem instrumentiem.
ĀTI parasti ir saistītas arī ar tehnoloģijas pārnesi un vadības pieredzes pārņemšanu.
Papildus investīcijas nozīmē arī papildus darba vietas, parasti arī lielāku atalgojumu, nekā tā vidējais līmenis dotajā valstī vai reģionā.
Līdz ar to ĀTI veicina straujāku valsts izaugsmi.

ĀTI trūkumi

ĀTI uzņemošās valsts attīstību pie zināmiem nosacījumiem var ietekmēt arī negatīvi.
Piemēram, ārvalstu uzņēmumu ekspansija dotajā valstī var traucēt nacionālo uzņēmumu attīstību.
Lai gan ekonomikā ne vienmēr investīciju izcelsmei ir būtiska nozīme, politiskā ziņā tas dažkārt var radīt sarežģījumus.
Jaunattīstības valstīs lieli starptautiskie uzņēmumi nereti, izmantojot augstāku savu ekspertu un speciālistu zināšanu un pieredzes līmeni, uzspiež pieņemošai valstij neizdevīgus līgumus vai citus uzņēmējdarbības nosacījumus.

ĀTI interešu līdzsvarotība (sabalansētība)

Daudzos gadījumos ĀTI vienlaicīgi var būt gan priekšrocību, gan arī trūkuma vai riska elementi.
Turklāt tas iespējams abās pusēs - kā ārvalstu investoram, tā arī pieņemošai valstij.
Tādēļ ĀTI lielos vai stratēģiski nozīmīgos projektos var būt saistīti ar rūpīgu to ietekmes uz pieņemošās valsts ekonomiku izpēti, kā arī investīciju atdeves analīzi no investora viedokļa.